Atklāta atbalsta vēstule TPAN

56 Bijušie pasaules līderi atbalsta Līgumu par kodolieroču aizliegšanu

21 2020 septembris

Koronavīrusa pandēmija ir skaidri parādījusi, ka steidzami nepieciešama ciešāka starptautiskā sadarbība, lai novērstu visus galvenos cilvēces veselības un labklājības apdraudējumus. Galvenais no tiem ir kodolkara draudi. Šodien šķiet, ka palielinās kodolieroču detonācijas risks - nejauši, nepareizi aprēķinot vai tīši -, nesen izmantojot jaunus kodolieroču veidus, atsakoties no ilgstošiem nolīgumiem par kontroli ieročus un ļoti reālas kiberuzbrukumu briesmas kodolieroču infrastruktūrā. Ņemsim vērā zinātnieku, ārstu un citu ekspertu brīdinājumus. Mēs nedrīkstam staigāt miegā vēl lielākas krīzēs nekā tā, kuru piedzīvojām šogad. 

Nav grūti paredzēt, kā kareivīga retorika un slikta spriedelēšana no kodolbruņotu valstu vadītājiem var izraisīt nelaimi, kas skartu visas tautas un visas tautas. Kā bijušie prezidenti, bijušie Albānijas, Beļģijas, Kanādas, Horvātijas, Čehijas, Dānijas, Vācijas, Grieķijas, Ungārijas, Islandes, Itālijas, Japānas, Latvijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Slovākijas, Slovākijas, ārlietu un aizsardzības ministri Slovēnija, Dienvidkoreja, Spānija un Turcija - kuras visas apgalvo, ka tās aizsargā sabiedrotā kodolieroči - aicina pašreizējos līderus mudināt atbruņoties, pirms nav par vēlu. Acīmredzams sākumpunkts mūsu pašu valstu vadītājiem būtu bez atrunām paziņot, ka kodolieročiem nav likumīga, militāra vai stratēģiska mērķa, ņemot vērā 
katastrofālas tā lietošanas sekas cilvēkiem un videi. Citiem vārdiem sakot, mūsu valstīm ir jānoraida jebkura kodolieroču loma mūsu aizsardzībā. 

Apgalvojot, ka kodolieroči mūs aizsargā, mēs veicinām bīstamu un kļūdainu pārliecību, ka kodolieroči uzlabo drošību. Tā vietā, lai ļautu virzībai uz pasauli, kurā nav kodolieroču, mēs to novēršam un turpinām kodolbīstamību, viss, baidoties sagraut mūsu sabiedrotos, kuri pieķeras šiem masu iznīcināšanas ieročiem. Tomēr draugs var un viņam vajadzētu izteikties, kad cits draugs izturas pārgalvīgi, kas apdraud viņu un citu dzīvības. 

Skaidrs, ka notiek jauna kodolieroču sacensība, un steidzami ir vajadzīgas sacensības par atbruņošanos. Ir pienācis laiks neatgriezeniski izbeigt atkarību no kodolieročiem. 2017. gadā 122 valstis spēra drosmīgu un tik nepieciešamu soli šajā virzienā, pieņemot Līgums par kodolieroču aizliegumu, ievērojams pasaules līgums, kas kodolieročus novieto uz tāda paša juridiskā pamata kā 
ķīmiskos un bioloģiskos ieročus, un izveido sistēmu to pārbaudāmai un neatgriezeniskai iznīcināšanai. Tas drīz kļūs par saistošām starptautiskajām tiesībām. 

Līdz šim mūsu valstis ir izvēlējušās nepievienoties pasaules vairākumam, atbalstot šo līgumu, taču šī ir nostāja, kas mūsu vadītājiem jāpārskata. Mēs nevaram atļauties svārstīties, saskaroties ar šo eksistenciālo cilvēces draudu. Mums ir jāparāda drosme, dedzība un jāpiedalās līgumā. Kā dalībvalstis, mēs varētu palikt aliansēs ar valstīm ar kodolieročiem, jo ​​pašā līgumā vai mūsu attiecīgajos aizsardzības paktos nekas to neaizkavē. Tomēr mums būtu juridiski pienākums nekad un nekādos apstākļos palīdzēt vai iedrošināt mūsu sabiedrotos izmantot, draudēt vai izmantot kodolieročus. Ņemot vērā mūsu valstu plašo atbalstu atbruņošanai, tas būtu neapstrīdams un ļoti slavēts pasākums. 

Aizlieguma līgums ir svarīgs pastiprinājums Kodolieroču neizplatīšanas līgumam, kas tagad ir pusgadsimtu vecs un kurš, lai arī ir izcili veiksmīgi ierobežojis kodolieroču izplatību vairākās valstīs, tomēr nav spējis izveidot universālu tabu pret kodolieroču glabāšana. Piecas kodolieroču valstis, kurām bija sarunas par kodolieročiem sarunu laikā par Kodolieroču neizplatīšanas līgumu, - ASV, Krievija, Lielbritānija, Francija un Ķīna, šķiet, to uztver kā licenci saglabāt savus kodolspēkus mūžīgi. Tā vietā, lai atbruņotos, viņi iegulda lielus līdzekļus sava arsenāla uzlabošanā, plānojot tos saglabāt daudzus gadu desmitus. Tas ir acīmredzami nepieņemami. 

2017. gadā pieņemtais aizlieguma līgums var palīdzēt pārtraukt atbruņošanās paralīzi gadu desmitiem. Tas ir cerības signāls tumsas laikā. Tas ļauj valstīm parakstīties uz augstākajiem daudzpusējiem noteikumiem pret kodolieročiem un izdarīt starptautisku spiedienu uz rīcību. Kā atzīts tās preambulā, kodolieroču ietekme “pārsniedz valstu robežas, nopietni ietekmē cilvēku izdzīvošanu, vidi, sociālekonomisko attīstību, pasaules ekonomiku, pārtikas nodrošinājumu un pašreizējo un nākamo paaudžu veselību. , un tiem ir nesamērīga ietekme uz sievietēm un meitenēm pat jonizējošā starojuma rezultātā.

Tā kā gandrīz 14.000 1945 kodolieroču atrodas desmitiem vietu visā pasaulē un uz zemūdenēm vienmēr patrulē okeānos, iznīcināšanas iespējas pārspēj mūsu iztēli. Visiem atbildīgajiem līderiem ir jārīkojas tūlīt, lai nodrošinātu, ka XNUMX. gada šausmas vairs nekad neatkārtojas. Agrāk vai vēlāk mūsu veiksme beigsies, ja vien mēs nerīkosimies. Viņš Līgums par kodolieroču aizliegumu liek pamatu drošākai pasaulei, kurā nav šo eksistenciālo draudu. Mums tas tagad ir jāpieņem un jāstrādā, lai citi pievienotos. Kodolkaru nevar izārstēt. Mūsu vienīgā iespēja ir to novērst. 

Loids Aksvorts, bijušais Kanādas ārlietu ministrs 
Bans Gimuns, bijušais ANO ģenerālsekretārs un bijušais Dienvidkorejas ārlietu ministrs 
Žans Žaks Blais, bijušais Kanādas aizsardzības ministrs 
Kjell Magne Bondevik, bijušais Norvēģijas premjerministrs un bijušais ārlietu ministrs 
Ylli bufi, bijušais Albānijas premjerministrs 
Jean Chrétien, bijušais Kanādas premjerministrs 
Vilis klāso, bijušais NATO ģenerālsekretārs un bijušais Beļģijas ārlietu ministrs 
Ēriks Derče, bijušais Beļģijas ārlietu ministrs 
Joška Fišers, bijušais Vācijas ārlietu ministrs 
Fransuā Fratini, bijušais Itālijas ārlietu ministrs 
Ingibjörg Solrún Gísladóttir, bijušais Islandes ārlietu ministrs 
Bjērns Tore Godāls, bijušais Norvēģijas ārlietu ministrs un bijušais aizsardzības ministrs 
Bils Grehems, bijušais Kanādas ārlietu ministrs un bijušais aizsardzības ministrs 
Hatojama Jukio, bijušais Japānas premjerministrs 
Thorbjørn Jagland, bijušais Norvēģijas premjerministrs un bijušais ārlietu ministrs 
Ļubica Jelušiča, bijušais Slovēnijas aizsardzības ministrs 
Tālavs Jundzis, bijušais Latvijas ārlietu ministrs 
Jans Kavans, bijušais Čehijas Republikas ārlietu ministrs 
Lodza Krapež, bijušais Slovēnijas aizsardzības ministrs 
Cirts Valdis Kristovskis, bijušais ārlietu ministrs un bijušais Latvijas aizsardzības ministrs 
Aleksandrs Kvasņevskis, bijušais Polijas prezidents 
Īvs Leterme, bijušais Beļģijas premjerministrs un bijušais ārlietu ministrs 
Enrico Letta, bijušais Itālijas premjerministrs 
Eldbjørg Løwer, bijušais Norvēģijas aizsardzības ministrs 
mogens lykketoft, bijušais Dānijas ārlietu ministrs 
Džons Mcallum, bijušais Kanādas aizsardzības ministrs 
Džons Manlijs, bijušais Kanādas ārlietu ministrs 
Reksheps Meidani, bijušais Albānijas prezidents 
Zdravko Mršičs, bijušais Horvātijas ārlietu ministrs 
Linda Mūrniece, bijušais Latvijas aizsardzības ministrs 
Fatos Nano, bijušais Albānijas premjerministrs 
Holgers K. Nīlsens, bijušais Dānijas ārlietu ministrs 
Andrzej Olechowski, bijušais Polijas ārlietu ministrs 
Kjelds Olesens, bijušais Dānijas ārlietu ministrs un bijušais aizsardzības ministrs 
Annas pils, bijušais Spānijas ārlietu ministrs 
Teodoross Pangalos, bijušais Grieķijas ārlietu ministrs 
Jans Pronks, bijušais Nīderlandes aizsardzības ministrs (pienākumu izpildītājs) 
Vesna PUSIC, bijušais Horvātijas ārlietu ministrs 
Dariusz Rosati, bijušais Polijas ārlietu ministrs 
Rūdolfs Šarpings, bijušais Vācijas aizsardzības ministrs 
Jurajs Šenks, bijušais Slovākijas ārlietu ministrs
Nuno Severiano Teikseira, bijušais Portugāles aizsardzības ministrs
Johanna Sigurðardotira, bijušais Islandes premjerministrs 
Össur Skarphéðinsson, bijušais Islandes ārlietu ministrs 
Javier Solana, bijušais NATO ģenerālsekretārs un bijušais Spānijas ārlietu ministrs 
Anne-Grēte Strēma-Ērihsena, bijušais Norvēģijas aizsardzības ministrs 
Hanna suchocka, bijušais Polijas premjerministrs 
szekeres imre, bijušais Ungārijas aizsardzības ministrs 
Tanaka makiko, bijušais Japānas ārlietu ministrs 
Tanaka naoki, bijušais Japānas aizsardzības ministrs 
Danilo Turks, bijušais Slovēnijas prezidents 
Hikmet Sami Turk, bijušais Turcijas aizsardzības ministrs 
Džons N. Tērners, bijušais Kanādas premjerministrs 
Guy Verhofstadt, bijušais Beļģijas premjerministrs 
Knuts Vollebeks, bijušais Norvēģijas ārlietu ministrs 
Karloss Vestendorps un vadītājs, bijušais Spānijas ārlietu ministrs 

Atstājiet savu komentāru

Pamatinformācija par datu aizsardzību Skatīt vairāk

  • Atbild: Pasaules gājiens par mieru un nevardarbību.
  • Mērķis:  Mēreni komentāri.
  • Likumība:  Ar ieinteresētās puses piekrišanu.
  • Saņēmēji un par ārstēšanu atbildīgie:  Dati netiek pārsūtīti vai nodoti trešajām personām, lai sniegtu šo pakalpojumu. Īpašnieks ir noslēdzis līgumu par tīmekļa mitināšanas pakalpojumiem no https://cloud.digitalocean.com, kas darbojas kā datu apstrādātājs.
  • Tiesības: Piekļūstiet datiem, tos labojiet un dzēsiet.
  • Papildus informācija: Jūs varat iepazīties ar detalizētu informāciju Privacy Policy.

Šī vietne izmanto savas un trešo pušu sīkfailus tās pareizai darbībai un analītiskiem nolūkiem. Tajā ir saites uz trešo pušu tīmekļa vietnēm ar trešo pušu privātuma politikām, kurām jūs varat vai nepiekrist, piekļūstot tām. Noklikšķinot uz pogas Pieņemt, jūs piekrītat šo tehnoloģiju izmantošanai un jūsu datu apstrādei šiem nolūkiem.   
Privātums