Jauna paradigma: vai nu mēs mācāmies, vai pazūdam...

22.04.23 – Madride, Spānija – Rafaels De La Rubija

1.1. Vardarbība cilvēka procesā

Kopš uguns atklāšanas dažu vīriešu kundzību pār citiem raksturo iznīcināšanas spējas, ko spēja attīstīt noteikta cilvēku grupa.
Tie, kas izmantoja agresijas paņēmienus, pakļāva tos, kuri to nedarīja, tie, kas izgudroja bultas, izpostīja tos, kuri izmantoja tikai akmeņus un šķēpus. Tad nāca šaujampulveris un šautenes, tad ložmetēji un tā tālāk ar arvien postošākiem ieročiem līdz pat kodolbumbai. Tie, kas ieradās, lai to attīstītu, ir tie, kas pēdējos gadu desmitos ir uzspieduši savu diktātu.

1.2. Sabiedrības izrāviens

Tajā pašā laikā ir panākts progress cilvēka procesā, ir izstrādāti neskaitāmi izgudrojumi, sociālā inženierija, efektīvākie, iekļaujošākie un mazāk diskriminējošie organizēšanas veidi. Tolerantākās un demokrātiskākās sabiedrības tika uzskatītas par visattīstītākajām un tās, kuras ir vairāk pieņemtas. Ir bijuši milzīgi sasniegumi zinātnē, pētniecībā, ražošanā, tehnoloģijā, medicīnā, izglītībā utt. utt Ir bijuši arī ievērojami sasniegumi garīgumā, kas atstāj malā fanātismu, fetišismu un sektantismu un liek domāšanai, jūtām un rīcībai saplūst ar garīgumu, nevis opozīcijā.
Iepriekš minētā situācija uz planētas nav viendabīga, jo ir tautas un sabiedrības, kas atrodas dažādos procesa posmos, taču ir skaidra globāla saplūšanas tendence.

1.3. Pagātnes vilšanās

Dažos jautājumos mēs turpinām risināt paši dažkārt primitīvi, piemēram, starptautiskās attiecības. Ja mēs redzam, ka bērni cīnās par rotaļlietām, vai mēs sakām viņiem cīnīties savā starpā? Ja vecmāmiņai uz ielas uzbrūk noziedznieku banda, vai mēs viņai dodam nūju vai ieroci, lai aizstāvētos pret viņiem? Nevienam nenāktu prātā tāda bezatbildība. Tas ir, ciešā līmenī, ģimenes, vietējās, pat valstiskās līdzāspastāvēšanas līmenī, mēs virzāmies uz priekšu. Arvien vairāk aizsardzības mehānismu tiek iekļauti indivīdiem un grupām
neaizsargāti. Taču mēs to nedarām valsts līmenī. Mēs neesam atrisinājuši, ko darīt, kad varena valsts pakļauj mazāku... Pasaulē ir daudz piemēru.

1.4. Karu izdzīvošana

Pēc 2. pasaules kara bija nepieciešams izveidot Apvienoto Nāciju Organizāciju. Tās preambulā tika ierakstīts gars, kas rosināja veicinātājus: "Mēs, tautu tautas
Vienoti, apņēmības pilni glābt nākamās paaudzes no kara posta, kas divas reizes mūsu dzīves laikā ir sagādājis cilvēcei neizsakāmas ciešanas, no jauna apliecināt ticību cilvēka pamattiesībām, cilvēka cieņai un vērtībai..." ¹ . Tas bija sākotnējais impulss.

1.5 PSRS sabrukums

Līdz ar Padomju Savienības sabrukumu šķita, ka aukstā kara periods ir beidzies. Var būt dažādi viedokļi par šo notikumu, taču patiesība ir tāda, ka tā izjukšana neizraisīja tiešu nāvi. Vienošanās bija tāda, ka padomju bloks izjuks, bet tas NATO, kas izveidots, lai cīnītos pret Varšavas paktu, nevirzītos uz priekšu bijušajām PSRS dalībvalstīm. Šī apņemšanās ne tikai nav izpildīta, bet Krievija pamazām ir ielenkta pie savām robežām. Tas nenozīmē, ka tiek aizstāvēta Putina pozīcija par iebrukumu Ukrainā, tas nozīmē, ka vai nu mēs meklējam drošību un sadarbību visiem, vai arī nevar garantēt individuālo drošību.
70 gadu laikā, kopš ASV uzspridzināja Hirosimas un Nagasaki kodolbumbas, tās ir kļuvušas par pasaules situācijas šķīrējtiesnešiem.

1.6. Karu turpināšanās

Visu šo laiku kari nav apstājušies. Tagad mums ir Ukrainas, kurai zināmu interešu dēļ ir pievērsta vislielākā plašsaziņas līdzekļu uzmanība, taču ir arī Sīrijas, Lībijas, Irākas, Jemenas, Afganistānas, Somālijas, Sudānas, Etiopijas vai Eritrejas, lai nosauktu tikai dažas. jo ir daudz vairāk. Katru gadu laikā no 60. līdz 2015. gadam visā pasaulē ir notikuši vairāk nekā 2022 bruņoti konflikti.

1.7. Pašreizējā situācija mainās

Tikko ir pagājis gads, kopš sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, un situācija, kas nebūt nav uzlabojusies, strauji pasliktinās. Stoltenbergs tikko atzinis, ka karš ar Krieviju sākās 2014. gadā, nevis 2022. gadā. Minskas vienošanās tika lauztas un krievvalodīgie Ukrainas iedzīvotāji tikuši vajāti. Merkele arī apstiprināja, ka šie līgumi ir veids, kā nopirkt laiku, savukārt Ukraina stiprināja saites ar ASV, nepārprotami virzoties uz neitralitātes atstāšanu un pievienošanos NATO. Šodien Ukraina atklāti aicina to iekļaut. Tā ir sarkanā līnija, ko Krievija negrasās pieļaut. Jaunākās īpaši slepeno dokumentu noplūdes liecina, ka ASV ir gatavojušas šo konfrontāciju daudzus gadus. Sekas ir tādas, ka konflikts saasinās līdz nezināmām robežām.
Beidzot Krievija izstājās no Stratēģiskā bruņojuma samazināšanas līguma (New Start) un no savas puses prezidents Zelenskis runā par kodollielvalsts Krievijas sakaušanu kaujas laukā.
Iracionalitāte un meli abās pusēs ir acīmredzami. Visnopietnākā problēma, ko tas viss rada, ir tas, ka palielinās kara iespējamība starp kodolvalstīm.

1.8. ES pārvietošanās uz ASV

Tie, kas cieš no kara postošajām sekām, papildus pašiem ukraiņiem un krieviem, kas iegrimuši ikdienas konfliktā, ir Eiropas pilsoņi, kuri to uzskata par savu starptautiskā miera un drošības uzturēšanu, lai nodrošinātu, pieņemot principus un metožu pieņemšana, kuras netiks izmantotas; bruņotajiem spēkiem, bet kalpojot kopējām interesēm un lai izmantotu starptautisku mehānismu visu tautu ekonomiskā un sociālā progresa veicināšanai, mēs esam nolēmuši apvienot savus centienus, lai īstenotu projektus. Tāpēc mūsu attiecīgās valdības ar Sanfrancisko pilsētā sanākušo pārstāvju starpniecību, kuri ir izrādījuši visas savas pilnvaras, atzītas par labām un pienācīgām formām, ir piekritušas šiem Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem un ar šo izveido starptautisku organizāciju. sauc par Apvienoto Nāciju Organizāciju. Produkti kļūst dārgāki un viņu tiesības un demokrātija atkāpjas, savukārt konflikts saasinās arvien vairāk. Augstais ES pārstāvis ārpolitikas jautājumos Dž.Borels situāciju raksturojis kā bīstamu, taču turpina uzstāt uz kareivīgo ieroču nosūtīšanas ceļu ukraiņu atbalstam. Nekādas pūles netiek vērstas uz sarunu kanālu atvēršanu, bet gan turpina pieliet vēl eļļu ugunij. Pats Borels paziņoja, ka "lai aizsargātu demokrātiju ES, ir aizliegta piekļuve Krievijas medijiem RT un Sputnik". Viņi to sauc par demokrātiju...? Arvien vairāk atskan balsis, kas sev uzdod jautājumu: vai varētu būt, ka ASV vēlas saglabāt savu hegemoniju uz citu nelaimju rēķina? Vai varētu būt, ka starptautisko attiecību formāts vairs neatbalsta šo dinamiku? Vai varētu būt, ka esam nonākuši civilizācijas krīzē, kurā mums ir jāatrod cita veida starptautiskā kārtība?

1.9. Jaunā situācija

Pēdējā laikā Ķīna ir kļuvusi par starpnieku, piedāvājot miera plānu, kamēr ASV saasina situāciju Taivānā. Patiesībā runa ir par spriedzi, kas rodas cikla beigās, kad pasaule, kurā dominē varas, virzās uz reģionālo pasauli.
Atcerēsimies datus: Ķīna ir valsts, kas uztur vislielāko ekonomisko apmaiņu ar visām planētas valstīm. Indija ir kļuvusi par visvairāk apdzīvoto valsti pasaulē, apsteidzot Ķīnu. ES cieš no ekonomikas sabrukuma, kas parāda tās enerģētikas vājās vietas un autonomiju. BRICS IKP ² , kas jau pārsniedz G7 pasaules IKP ³ , un tas turpina pieaugt, pievienojoties 10 jaunām valstīm. Latīņamerika un Āfrika ar savām daudzajām grūtībām sāk mosties un palielinās savu starptautisko atsauces vietu lomu. Ar visu to ir acīmredzama pasaules reģionalizācija. Taču, saskaroties ar šo faktu, Rietumu centrālisms gatavojas izrādīt nopietnu pretestību, pretendējot uz savu zaudēto hegemoniju, kuru vada ASV, kas atsakās atteikties no pasaules policista lomas un plāno atjaunot NATO, kas bija pirms gada. gatavs mirt pēc viņa avārijas no Afganistānas...

1.10. Reģionālā pasaule

Jaunā reģionalizācija radīs nopietnu berzi ar iepriekšējo imperiālistiskā rakstura modeli, kurā Rietumi centās visu kontrolēt. Nākotnē pasauli noteiks spēja risināt sarunas un panākt vienošanos. Vecais veids, iepriekšējais domstarpību risināšanas veids ar kariem, paliks primitīvajiem un atpalikušajiem režīmiem. Problēma ir tā, ka dažiem no viņiem ir kodolieroči. Tāpēc ir steidzami jāpagarina Kodolieroču aizlieguma līgums (TPAN), kas jau ir stājies spēkā Apvienoto Nāciju Organizācijā, ko parakstījušas vairāk nekā 70 valstis un kuru aizēno starptautiskie plašsaziņas līdzekļi. slēpt vienīgo ceļu Iespējams, ka tā ir: "ka mēs mācāmies risināt konfliktus sarunu un miermīlīgā ceļā". Kad tas tiks sasniegts planētu līmenī, mēs ieiesim citā cilvēces laikmetā.
Šim nolūkam mums būs jāpārformulē Apvienoto Nāciju Organizācija, piešķirot tai demokrātiskākus mehānismus un likvidējot veto tiesību privilēģijas, kas ir dažām valstīm.

1.11. Līdzekļi pārmaiņu sasniegšanai: pilsoņu mobilizācija.

Bet šīs fundamentālās pārmaiņas nenotiks tāpēc, ka iestādes, valdības, arodbiedrības, partijas vai organizācijas uzņemsies iniciatīvu un kaut ko darīs, tās notiks tāpēc, ka pilsoņi to no viņiem prasīs. Un tas nenotiks, noliekot sevi aiz karoga, nedz piedaloties demonstrācijā vai apmeklējot mītiņu vai konferenci. Lai arī visas šīs darbības kalpos un ir ļoti noderīgas, patiesais spēks nāks no katra pilsoņa, no viņa pārdomas un iekšējās pārliecības. Sirdsmierā, vienatnē vai kompānijā tu skaties uz sev tuvākajiem un saproti nopietno situāciju, kurā atrodamies, kad pārdomā, paskaties uz sevi, ģimeni, draugiem, saviem mīļajiem... un saprast un izlemt, ka citas izejas nav un kaut kas ir jādara.

1.12. Paraugdarbība

Katrs indivīds var iet tālāk, viņš var ielūkoties cilvēka vēsturē un aplūkot karu skaitu, neveiksmes un arī progresu, ko cilvēks ir guvis tūkstošiem gadu, taču viņiem ir jāņem vērā, ka mēs tagad atrodamies jauna, cita situācija. Tagad uz spēles ir likta sugas izdzīvošana... Un, saskaroties ar to, jums jāuzdod sev jautājums: ko es varu darīt?... Ko es varu dot? Ko es varu darīt, tā ir mana priekšzīmīga rīcība? … kā es varu padarīt savu dzīvi par eksperimentu, kas man piešķir jēgu? … ko es varu dot ieguldījumu cilvēces vēsturē?
Ja katrs no mums iedziļināsies sevī dziļāk, atbildes noteikti parādīsies. Tas būs kaut kas ļoti vienkāršs un saistīts ar sevi, taču, lai tas būtu efektīvs, tam jābūt vairākiem elementiem: tam, ko katrs dara, ir jābūt publiskam, lai citi to redzētu, tam ir jābūt pastāvīgam, laika gaitā atkārtotam ( tas var būt ļoti īss). 15 vai 30 minūtes nedēļā 4 , bet katru nedēļu), un, cerams, tas būs mērogojams, tas ir, tiks apsvērts, vai ir citi, kas var pievienoties šai darbībai. To visu var prognozēt visas dzīves garumā. Ir daudz piemēru eksistencēm, kurām bija jēga pēc lielas krīzes... Ar 1% planētas iedzīvotāju apņēmīgi mobilizējas pret kariem un iestājas par miermīlīgu domstarpību atrisināšanu, radot priekšzīmīgas un mērogojamas darbības, ar kurām izpaužas tikai 1%, tiks likts pamats izmaiņu veikšanai.
Vai mēs varēsim?
Uz testu aicināsim 1% iedzīvotāju.
Karš ir cilvēku aizvēstures vilkšana un var izbeigt sugu.
Vai nu mēs iemācāmies mierīgi atrisināt konfliktus, vai arī pazūdam.

Strādāsim, lai tā nenotiktu

Turpinājums sekos…

---

1 Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūti: Preambula. Mēs, Apvienoto Nāciju Organizācijas tautas, apņēmāmies glābt nākamās paaudzes no kara posta, kas divas reizes mūsu dzīves laikā ir sagādājis cilvēcei neizsakāmas ciešanas, no jauna apliecināt ticību cilvēka pamattiesībām, cilvēka cieņai un vērtībai, vienlīdzīgām tiesībām. vīriešiem un sievietēm, kā arī lielām un mazām nācijām, radīt apstākļus, saskaņā ar kuriem var saglabāt taisnīgumu un ievērot saistības, kas izriet no līgumiem un citiem starptautisko tiesību avotiem, veicināt sociālo progresu un paaugstināt dzīves līmeni plašākā jēdziena ietvaros. brīvību un šādos nolūkos praktizēt iecietību un dzīvot mierā kā labiem kaimiņiem, apvienot savus spēkus tam, kurš bija šī Lielā projekta aizsācējs. Vēlāk pamazām šīs sākotnējās motivācijas tika vājinātas, un Apvienoto Nāciju Organizācija ir kļuvusi arvien neefektīvāka šajos jautājumos. Bija mērķtiecīgs nodoms, jo īpaši no pasaules lielākajām lielvarām, pakāpeniski atņemt pilnvaras un nozīmi no Apvienoto Nāciju Organizācijas starptautiskā līmenī.

2 BRICS: Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika 3 G7: ASV, Kanāda, Francija, Vācija, Itālija, Japāna un Apvienotā Karaliste

3 G7: ASV, Kanāda, Francija, Vācija, Itālija, Japāna un Apvienotā Karaliste

---

Sākotnējais raksts ir atrodams vietnē Starptautiskā preses aģentūra PRESSENZA